EN in English

Kad jaunībā izpriecāsies, tad būs vecumā ko atminēt. (LFK 116, 12407)

Nelatvieši un Lejaskurzemes folklora

Ieva Tihovska, Dr. art.

Meklējot folkloras krātuves starpkaru perioda sarakstē ziņas par mazākumtautībām, uzgāju šādu vēstuli: "A. g. A. Bērzkaln Kdze! Pie mums Bārtas pagasta staiga apkart krāmu žīds apm. 80 g. vec. No kura esmu dzirdejis vairak pasaku kuŗas iesūtišu Folkl. krātuvē. Bet vai rakstit žīda vardu uzvard? ka no žida esmu pasakas dzirdejis Jeb žīda vardu uzvard nerakstit? Kad prasu viņam kur viņš pasakas mācijies? viņš atbild: Uj kur es varu pateikt, no pat mazu dienam pa kursu (Lejas Kurzeme) apkārt staigaju vienu pasaku dzirdu šur otru tur. Ar Augstcienibu J. Sedols Bārtas Sedolos (..) 13.V.1927.g." (LVVA 1630-1-189, 291)

Jautājums šķiet labākajā gadījumā komisks, taču, iespējams, liecina par to, cik neierasta un apspriežama tolaik bijusi doma pierakstīt folkloru ne no latviešiem. Saņēmis no krātuves pamudinājumu gan pasakas, gan ziņas par teicēju pierakstīt, Jānis Sedols iesūtīja bagātīgu pasaku birumu – 24 vienības (LFK [74]). Vecā ebreja vārds bija Mausis Cimblerams (vai Cimblers), pierakstīšanas laikā viņam bija 85 gadi. Pasakas viņš noklausījies, "kā sīktirgotājs apkārt braukdams un naktsmājas turēdams" Bārtas, Dunikas, Nīcas un Rucavas pagastos. Taisnība Annai Bērzkalnei, kas vēstulē Sedolam paredzēja, ka šis ebrejs "varētu būt interesants no folkloristiskā viedokļa kā dažādu tautas tradīciju izplatītājs" (LVVA 1630-1-194, 81).

Šķiet, Jāni Sedolu vietējie cittautieši un viņu repertuārs ieinteresēja, jo arī no citiem nelatviešu teicējiem latviešu valodā pierakstītu pasaku viņa kolekcijā ir daudz: no cita ebreja, glāznieka un bijušā zivju tirgotāja Josela Blehera pierakstītas 14 pasakas, no Lietuvas pavalstnieka, gadījuma strādnieka Leonus Olseiku – 17 pasakas, un no vietējās polietes, mežsarga sievas Soveras Geidukas – trīs pasakas. 1935. gadā Jānis Sedols gribējis pierakstīt arī viņu mājās uz ziemu apmetušos čigānu pasakas, taču šoreiz diemžēl saņēma no folkloras krātuves ziņu "čigānu tradīciju uzrakstīšanai daudz pūļu neveltīt" (LVVA 1630-1-197, 509), jo starp krātuves korespondentiem jau ir viens čigāns – domājot Jāni Leimani, ar kura vārdu saistās liela LFK čigānu folkloras kolekcija LFK [1389].

Jāņa Sedola kolekcija tiešām ļauj ielūkoties Lejaskurzemes etniskajā daudzveidībā un dažādu tautību kopējā folkloras repertuārā. Lai arī nelatviešu folkloras vākšana nav bijusi LFK mērķis, sabiedrības uzbūve savāktajos materiālos bieži atklājas un padara redzamu to, ka Latvijas kultūru līdzās latviešiem veidojuši arī citu tautību cilvēki.


Pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/1/16/220;

Projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001;

Pētniecības pieteikumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.




Pēdējo reizi labots: 25.04.2018 13:18:23