EN in English

Lobuok struodoj, bet narunoj. (LFK 508, 1395)

Nelatvieši un Lejaskurzemes folklora

Ieva Tihovska, Dr. art.

Meklējot folkloras krātuves starpkaru perioda sarakstē ziņas par mazākumtautībām, uzgāju šādu vēstuli: "A. g. A. Bērzkaln Kdze! Pie mums Bārtas pagasta staiga apkart krāmu žīds apm. 80 g. vec. No kura esmu dzirdejis vairak pasaku kuŗas iesūtišu Folkl. krātuvē. Bet vai rakstit žīda vardu uzvard? ka no žida esmu pasakas dzirdejis Jeb žīda vardu uzvard nerakstit? Kad prasu viņam kur viņš pasakas mācijies? viņš atbild: Uj kur es varu pateikt, no pat mazu dienam pa kursu (Lejas Kurzeme) apkārt staigaju vienu pasaku dzirdu šur otru tur. Ar Augstcienibu J. Sedols Bārtas Sedolos (..) 13.V.1927.g." (LVVA 1630-1-189, 291)

Jautājums šķiet labākajā gadījumā komisks, taču, iespējams, liecina par to, cik neierasta un apspriežama tolaik bijusi doma pierakstīt folkloru ne no latviešiem. Saņēmis no krātuves pamudinājumu gan pasakas, gan ziņas par teicēju pierakstīt, Jānis Sedols iesūtīja bagātīgu pasaku birumu – 24 vienības (LFK [74]). Vecā ebreja vārds bija Mausis Cimblerams (vai Cimblers), pierakstīšanas laikā viņam bija 85 gadi. Pasakas viņš noklausījies, "kā sīktirgotājs apkārt braukdams un naktsmājas turēdams" Bārtas, Dunikas, Nīcas un Rucavas pagastos. Taisnība Annai Bērzkalnei, kas vēstulē Sedolam paredzēja, ka šis ebrejs "varētu būt interesants no folkloristiskā viedokļa kā dažādu tautas tradīciju izplatītājs" (LVVA 1630-1-194, 81).

Lasīt vairāk...

Friča Brīvzemnieka buramvārdu krājums

Aigars Lielbārdis, Dr. philol.

LU LFMI īstenotajā ERAF pēcdoktorantūras atbalsta projektā “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” ir uzsākta Friča Brīvzemnieka 1881. gada izdevuma “Latviešu etnogrāfiskie materiāli” (Материалы по этнографии латышскова племени, Maskava, 1881) digitalizācija un metadatu izveide LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šis izdevums latviešu folkloristikā nozīmīgs ar to, ka līdzās latviešu tautas mīklām un sakāmvārdiem pirmo reizi apkopoti, publicēti un zinātniski komentēti latviešu buramie vārdi – kopā 717 teksti, kas iedalīti 72 funkcionālās grupās – rozes vārdi, vīveļu vārdi, asins apturēšanai utt. Izdevumā teksti tika publicēti divās valodās – latviski un krieviski.

Lasīt vairāk...