EN in English

Reits gudruoks par vokoru. (LFK 508, 1454)

LFK digitālajā arhīvā publicētas sešas izcilas Vidzemes folkloras kolekcijas

2016. gadā līdztekus citiem materiāliem LFK digitalizējusi sešas apjomīgas un kultūrvēsturiski nozīmīgas Vidzemes folkloras materiālu kolekcijas. Tās LFK iesūtītas 20. gs. pirmajā pusē. Daudzus gadu desmitus glabātas arhīva plauktā, nu kolekcijas, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, brīvi pieejamas ikvienam kultūras interesentam LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.


Kārlis Bukums bija viens no izcilākajiem novadpētniekiem, materiālus LFK sācis iesniegt jau 1925. gadā, atsaucoties krātuves vadītājas Annas Bērzkalnes aicinājumam. Krājumā ir 16 000 folkloras vienību. Daudz izteicienu, sakāmvārdu, mīklu, spēļu, rotaļu, albumpantu izrakstu, tradīciju, ticējumu, buramvārdu, tautas medicīnas, pat viena ziņģu klade no 1902. gada, bet visvairāk teiku, nostāstu un anekdošu, kas bieži ir arī nerātnas. Bez Valmieras un Cēsu puses vēl materiāli iegūti no tukumniekiem un baušķeniekiem. Materiāli papildināti arī ar fotogrāfijām.

Bruno Riekstiņa vākums ir viens no lielākajiem vienas personas vākumiem, kas iesūtīts LFK kopskaitā 89 reizēs laikā no 1926. līdz 1932. gadam. Tie ir vairāk nekā 18 000 tautasdziesmu, teiku, pasaku, nostāstu, ticējumu, mīklu un citu folkloras materiālu, kas lielākoties pierakstīti Cesvainē, Gulbenē un Madonā.
Turīgu saimnieku dēls Hugo Skujiņa (pseidonīms Andrs Ziemelis) ar folkloras vākšanu aizrautīgi nodarbojās no 1926. līdz 1930. gadam. Viņš savācis un LFK iesūtījis daudz interesanta un savdabīga materiāla no Smiltenes apkārtnes — vairāk nekā 4 000 folkloras vienību, jo sevišķi daudz ticējumu, ieražu, tautasdziesmu, teiku un nostāstu. Interesanti ir Hugo Skujiņa ieražu apcerējumi, piemēram, par palsmaniešu kāzu un bēru ieražām.
LFK dibinātājas Annas Bērzkalnes māsa Marija 1920. gados strādāja Cesvaines ģimnāzijā. Viņa bija izcila skolotāja un entuziastiska folkloras vācēja. Cesvainē Marija Bērzkalne folkloras vākšanā iesaistīja daudz 1920.–30. gadu skolēnu, kas folkloru pierakstīja ne tikai Cesvainē, bet daudz plašākā apkārtnē — Lubānā, Jaungulbenē, Dzelzavā, Patkulē, Mētrienā, Liezerē, Sinolē, Mēdzūlā, Lejasciemā, Kraukļos un arī Madonas, Cēsu, Valkas un Gulbenes pusē. Līdz 1938. gadam savāktas gandrīz 3000 folkloras vienības, tostarp tautasdziesmas, teikas, nostāsti, mīklas, rotaļas, ticējumi, vietvārdi u. c.
LFK glabātā Rencēnu pamatskolas folkloras kolekcija ir viens no lielākajiem un augstvērtīgākajiem Latvijas skolēnu folkloras vākumiem. Tajā atrodami gandrīz 27 000 folkloras vienību, tostarp jo sevišķi daudz ticējumu, teiku, buramo vārdu, tautasdziesmu, mīklu un paražu. Folkloras vākums tapis skolotāja Artura Teņa Lapsiņa vadībā laikā no 1926. līdz 1939. gadam. Īpaši Rencēnu folkloras kolekcija izceļas ar krāšņi noformētiem materiālu sējumiem.
Valmieras zīmēšanas skolotāju Juri Vītolu skolēni esot mīļi saukuši par Vītoliņu. Viņš dzimis Umurgā, bijis ievērojams Valmieras fotogrāfs, arī gleznotājs, par zīmēšanas skolotāju strādājis līdz aiziešanai pensijā 1934. gadā. J. Vītola vadībā 1920. gados tapa vairāku Valmieras skolu folkloras vākums, kas izceļas ar dažāda formāta papīra lapām, glītiem rokrakstiem, lielu bērnišķību, rūpīgiem skolotāja precizējumiem un papildinājumiem. Skolnieks Nikolajs Vasiļjevs pie savām mīklām un sakāmvārdiem pierakstījis "ganos iedams sakrājis". Elvīra Polis savā burtnīcā ielikusi zīmīti: "Kad dabūšu ko zināt, tad krāšu atkal. Es vēlētos kaut es arī savu krājumu kuŗ redzētu drīzā laikā". Kopā Valmieras skolēni pierakstījuši vairāk nekā 6 500 folkloras vienību — tautasdziesmas, ziņģes, teikas, pasakas, nostāstus, paražas, ticējumus, mīklas, rotaļas un daudz cita interesanta materiāla.
Vairāk: garamantas.lv

Pēdējo reizi labots: 28.12.2016 10:00:04