EN in English

Pār laipu iedams, neskaties zvaigznēs. (LFK 114, 352)

Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

Rita Drīzule

Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi folkloras pētniece, daudzu tautasdziesmu publicējumu sastādītāja Rita Drīzule.

Folkloriste Rita Drīzule dzimusi 1921. gada 15. augustā Galgauskas pagasta "Lielpurvos" zemnieka ģimenē. Beigusi Madonas vidusskolu (1946), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1954). Folkloristikā sākusi darboties kopš 1954. gada: Zinātņu akadēmijā Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954-1955), Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1956-1992). Piedalījusies folkloras vākšanas ikgadējās ekspedīcijās, pētījusi latviešu tautasdziesmu ētikas, estētikas un mitoloģijas problēmas. Publicējusi rakstus un pētījumus par dažādām folkloras tēmām – bāreņu dziesmām, gadskārtu ieražām, mitoloģiju, latviešu un lietuviešu tautasdziesmu sakariem. Viņa sastādījusi tautasdziesmu izlases: "Dziedot mūžu nodzīvoju" (1970), "Kad saulīte rotājas" (1982), "Balta gāja sērdienīte" (1994), "Liepu laipa" (1989) ar Skaidrītes Lasmanes ievadu. Liepu laipa ir kā tautas garīgā laipa, ko katra paaudze nodod tālāk nākamajām, gudrs padoms, kā nodzīvot pilnvērtīgu mūžu. Rita Drīzule piedalījusies izlases "Latviešu tautasdziesmas" (3, 1957), zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" (1-5, 1979-1989) sagatavošanā. Viņa tulkojusi no vācu valodas folklorista, reliģijas vēsturnieka Haralda Biezā grāmatu "Seno latviešu galvenās dievietes" (1998), kurā sniegta bagātīga informācija par sieviešu kārtas dievišķām būtnēm, kas ir viena no ievērojamākām parādībām latviešu reliģijā. Rita Drīzule pētījusi arī Jāņu dziesmu mītu un rituālu (Karogs, 1991, 5-6).

Atvadīšanās no Ritas Drīzules 14. janvārī plkst. 12.00 Tirzas Kancēna kapos.

Pēdējo reizi labots: 03.02.2017 01:50:02