EN in English

Kad lapsa skraida apkārt, tad neesi zoss. (LFK 1379, 7895)

Pētījuma poētika. Uzstāsies Rita Grīnvalde, Sanita Reinsone un Toms Ķencis

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināriem trešdien, 8. jūnijā plkst. 15.00 un trešdien, 15. jūnijā plkst. 15.00 attālinātā vidē.

8. jūnijā ar priekšlasījumu uzstāsies Rita Grīnvalde, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, un Sanita Reinsone, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē, savukārt 15. jūnijāToms Ķencis, pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē.

Rita Grīnvalde. Institucionālā etnogrāfija folkloristikas vēstures pētniecībā

Priekšlasījuma mērķis ir iepazīstināt ar institucionālo etnogrāfiju (institutional ethnography) un izvērtēt šīs sociālo zinātņu metodes iespējas, pētot folkloristikas – un varbūtēji citu humanitāro nozaru – vēsturi Latvijā. Historiogrāfiskās informācijas interpretācijā institucionālā etnogrāfija var būt lietderīga pieeja, veidojot izpratni par zinātnisko institūciju iekšējo dinamiku, darbinieku ikdienas attiecībām, formālo un neformālo hierarhiju, arī par to, kā valsts vara un tās ideoloģiskie principi iedzīvināti institūcijas darbībā.

Pievēršot uzmanību vēlīnā sociālisma – padomju stagnācijas perioda un Trešās atmodas norisēm latviešu folkloristikā, kā gadījuma analīzes piemērs tiks aplūkots Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Upīša Valodas un literatūras institūta iekšējais žurnāls "Vārds un Darbs" (1965–1988). Folkloras sektora (daļas) reprezentācija šai maztirāžas izdevumā atklāj daudz sakarību, ko nesniedz šī laika konvencionālie dokumenti un vēstures avoti, tādi kā institūta piecgažu plāni un pārskati, bibliogrāfiskie saraksti u. tml.

Sanita Reinsone. Metodoloģiski izaicinājumi dienasgrāmatu tekstu korpusa veidošanā

Personīgo dienasgrāmatu pētniecībā līdz šim dominējušas kvalitatīvās pieejas. Tās izmantotas arī tad, ja analizējamais materiāls ir bijis ļoti plašs un grūti pārskatāms. Digitālo humanitāro zinātņu metodes piedāvā dažādus veidus, kā atvieglot un paātrināt dienasgrāmatu pārlūkošanas procesu, kā arī sniedz jaunas perspektīvas dzīves pierakstīšanas fenomena izpētē. Kopš 2018. gada LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē top Autobiogrāfiju krājums, kas izmantots par avotu, lai veidotu dienasgrāmatu tekstu korpusu. Atzīstot katras dienasgrāmatas unikalitāti, šajā tekstu korpusā tās tiek uzlūkotas kā kopums. Sadalot korpusu dienu segmentos un kombinējot tos pēc dažādiem kritērijiem, tiek veidoti specifiski apakškorpusi, kas ļauj vienkop izgūt noteiktas vecumgrupas, dzimuma vai noteiktā laika periodā rakstīto. Šī priekšlasījuma mērķis ir iepazīstināt ar procesā esošo pētījumu, kurā piedalās vairāki LU LFMI Digitālo humanitāro zinātņu grupas dalībnieki. Priekšlasījumā tiks sniegts ieskats dienasgrāmatu tekstu korpusa veidošanas procesā, analizēti metodoloģiskie izaicinājumi un metadatu analīzes rezultāti.

Toms Ķencis. Folklora un māksla padomju Baltijā

Priekšlasījums būs veltīts folkloras motīviem un to nozīmei vēlīnā padomju perioda vizuālajā mākslā. Tā kontekstā pētnieks iezīmēs folkloristikas nozares un mākslas vēstures sinerģiju, un kādēļ ir nepieciešami tādi starpdisciplināri pētījumi.

Lekcijas ievadā tiks īsi pieteikta Baltijas postkoloniālisma teorija. Sekos saistībā ar folkloras lauku tuvāk aplūkoti trīs ievērojamu Baltijas mākslinieku darbi un dzīves gājumi: Dzidras Ezergailes (Latvija, 1926–2013), Kaljo Põllu (Igaunija, 1934­–2010) un Birutes Žilītes (Lietuva, 1930). Visu trīs mākslinieku aktīvākais jaunrades periods bija 1970.–1980. gadi. To vienlaikus raksturo vispārēja stagnācija, ilūziju sabrukums pēc Prāgas pavasara, folkloras kustības rašanās un jauns starptautiskums. Lekcijas beigās tiks iezīmēti galvenie atradumi un no tiem izrietošas jaunas pētniecības perspektīvas.

Priekšlasījums ir balstīts uz T. Ķenča pēcdoktorantūras pētījuma "ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas" (ERAF 1.1.1.2/VIAA/4/20/628) materiāliem.

*
Reģistrēšanās 8. jūnija pasākumam: https://forms.gle/SRZHTKg17YHamEVEA
Reģistrēšanās 15. jūnija pasākumam: https://forms.gle/MoJGHauJ27SieqyD9
Pieejas saites tiks nosūtītas e-pastā pirms pasākuma.


Attēlā: Dzidra Ezergaile "Folkloras motīvs" (1970). Unikāls krāsains novilkums no Latvijas Valsts arhīva materiāliem (f2697-v1-41-3).

Pēdējo reizi labots: 06.06.2022 21:06:36