EN in English

Slimiem vajaga ārsta, bet veseliem darba. (LFK 1493, 3463)

Meklējam ziņas par LFK bijušajiem darbiniekiem – Emma Miķelsone (Malkava)

Cik maz noskaidrots par mūsu priekštečiem, kas LFK sāka darboties gandrīz pirms 100 gadiem. Cik ļoti daudz nezināmu personu ir uzkrātajās fotogrāfijās. Emma Miķelsone no Dzelzavas kopā ar Mariju Miezoni bija Marijas Bērzkalnes skolnieces Cesvainē. Abas studēja filoloģiju, abas pierakstīja savas māmuļas, abas strādāja Krātuvē pie savas skolotājas māsas Annas Bērzkalnes. Marijas māti Ilzi Miezoni apzināja un pētīja, arī meitu iepazina Jāzeps Rudzītis. Par Emmu Miķelsoni zinājām, ka viņa 1929. gada pavasarī uz laiku aizstāja atbrīvoto LFK pārzini, vēlāk veica nākamā LFK vadītāja prof. Kārļa Strauberga sekretāres pienākumus. Jā, vēl dziedāja "Dziesmu varā", 30. gados kļuva par Emmu Malkavu… Sociālajos tīklos sākām meklēt Malkavu pēcnācējus. Mums laimējās, pēc gada ilgiem telefoniskiem sakariem 8. oktobrī mēs (Māra Vīksna un Sandis Laime) tikāmies ar viņas dēlu Andreju Malkavu Cēsīs.

Ja cilvēku dzimšanas datus var iegūt arhīvos, tad ziņas par mūža nogali grūtāk sameklēt. Zināms bija, ka no LFK darbiniekiem trimdā devās Straubergs, Osvalds Līdeks, Alfrēds Kvālis, Olga Strunke. Vai vēl kāds? Emma Miķelsone (1903.14.XI – 1945. gada pavasarī Henigsdorfā pie Berlīnes) 1934. gadā apprecējās ar klases biedru juristu Kārli Malkavu, kam darba vietas bija Abrenē, Daugavpilī u.c. Latgalē. Viņiem piedzima meita Mudīte (1935–1961) un dēls Andrejs (1940). Tēvs savās piezīmēs 1939. gada martā rakstīja: "Kad varēsim izbeigt šādu šķību dzīvi", bet jau novembrī: ".. mammucīte pametīs darbu, ja vien kari ko neizjauc...". Kamēr Emma ar bērniem 1941. gadā bija atvaļinājumā pie vecākiem Dzelzavā, Kārli Malkavu (1902–1942) izsūtīja uz Vjatlagu. Atlikusī ģimenes daļa 1944. gadā bēga uz rietumiem ar kuģi, kas veda ievainotos vācu karavīrus, līdz Dancigai, tālāk uz Berlīnes pievārti. Šeit 1945. gada pavasarī plosījās tīfa epidēmija, kas paņēma daudzus bēgļus, pirmā nomira vecmāmiņa Emīlija, tad māte Emma. Saslima arī Mudīte, bet viņa izdzīvoja. Abus bērnus no krievu zonas Vācijā uz Latviju pārveda mātes māsa. Mudīte auga Emmas māsas ģimenē, bet Andrejs pie tēva Kārļa brāļiem. Bērni gandrīz nekad nesatikās, brālim, dienot padomju armijā Sibīrijā, noslēpa, ka pienākusi ziņa par māsas nāvi.

Andrejs savu māti pazīst fotogrāfijās, atceras viņas bēres, kad lietainā dienā beļģu kara gūstekņi ielaiduši viņu bedrē, un tante samaksai uzlikusi uz lāpstas cigarešu paciņu. Viņš ir pārlasījis daudzās tēva vēstules mātei, kur arī apspriesti notikumi LFK. Pēc bagātīgā fotogrāfiju krājuma LFK [196] ir atšifrētas dažas personas, noskaidroti vairāki pasākumi, piemēram, filologu tējas vakari pie prof. Luža Bērziņa Rīgas skolotāju institūtā, dziesmuvariešu aktivitātes u. c.

Māra Vīksna

Pēdējo reizi labots: 11.10.2021 10:20:01