EN in English

Tik ziķers laikam uz akmeņa audzis. (LFK 1225, 10869)

Konference "Akadēmija Jaunsvirlauka"

Rudenī, Veļu laikā lietuviešu un latviešu dižgariem, folkloristiem jubilejas. Simonam Daukantam – 229; Krišjānim Baronam – 187; Fricim Brīvzemniekam – 176 (28.X–31.X–1.XI. 2022.)

28. un 29. oktobrī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā un Jaunsvirlaukā noritēja starptautiska zinātniski praktiska konference "Akadēmija Jaunsvirlauka" veltīta Simona Daukanta (1793–1864) dzimšanas dienas atcerei. Viņš sarakstīja pirmo Lietuvas vēsturi leišu valodā, etnogrāfiskus pētījumus par lietuviešu darbiem, tradīcijām un tautas raksturu, bija nacionālās atmodas ievadītājs. Viņa pirmā darba vieta bija Rīgā (1825–1834), vēlāk strādāja Pēterburgā (1835–1851), dzīvoja un patvērās no represijām pie mecenāta, ārsta Pētera Smuglēviča Jaunsvirlaukas muižā (1855–1859) kopā ar citiem lietuviešu brīvdomātājiem. Daukanta portrets rotāja 100 litu naudas zīmi, savukārt latviešiem uz 100 latiem redzams Krišjāņa Barona attēls.

Konferences tēmas bija saistītas ar baltu mitoloģijas pētniecību (Roma Bončkute), Daukanta politisko programmu (Darjus Kolis), viņa uzskatu kopsakarībām un atšķirībām ar Garlību Merķeli (Sauļus Pivors), viņa personības atspoguļojums Lietuvas presē (Tomass Petreiks).

Vēl bija ziņojumi par nacionālo atmodu Zemgalē (Māra Vīksna), par lietuviešiem Jelgavas ģimnāzijā (Gints Putiķis), par Jaunsvirlaukas muižu un kultūrvidi (1946–1970) (Voldemārs Hermanis). Par vēsturi 19. gadsimta vidū un Jaunsvirlaukas muižas iedzīvotāju idejām runāja konferences galvenā organizatore, Daukanta piemiņas glabātāja Vida Girininkiene. Kaut viņai izdotos ar Burkānu ģimenes palīdzību realizēt sapni par atjaunotu Jaunsvirlaukas muižu!

Pēdējo reizi labots: 01.11.2022 15:11:46