EN in English

Pār laipu iedams, neskaties zvaigznēs. (LFK 114, 352)

Klusā nedēļa un Lieldienas

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, tādējādi šīs dienas caurvij latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas. Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Daudzi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot.

Kā Kluso nedēļu un Lieldienas pavada Jūsu ģimene? Vai tas ir reliģiska satura vai dabas atmodas piedzīvojums? Kurus ticējumus, paražas ievērojat? Ko īpašu dara ticīgie cilvēki?

Palīdziet izpētīt, pastāstot, kādas ir jūsu Lieldienas!


Pētījums noris ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Projektu veic LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Mūsu sadarbības partneris šai projektā ir portāls delfi.lv, kurš mūs atbalsta, veicot aptaujas akcijā “Aculiecinieks”.



Pēdējo reizi labots: 06.04.2017 12:31:42