EN in English

Pluotuos ka gaiļs pa vystom. (LFK 509, 1630)

Izstādes "Cita Sibīrija" atklāšana Rēzeknē


2017. gada 5. un 6. maijā Rēzeknē norisināsies 4. pasaules latgaliešu saiets un Latgales Simtgades kongress. Latgales kongresa simtgades pasākumu ciklā plānoti vairāk nekā 30 notikumi, tostarp izstādes "CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Lejas Bulāna, Timofejevka un Suhonoja" atklāšana, kas notiks 6. maijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Atbrīvošanas alejā 115, plkst. 11.20.

Deportācijas, bads un aukstums – tie ir tikai daži atslēgas vārdi, kas raksturo 21. gadsimta Latvijas iedzīvotāju pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Sibīrija. Lai gan Sibīrija kā katordznieku nomitināšanas un soda izciešanas vieta Krievijas impērijā pastāvēja jau kopš 18. gadsimta, latviešu vēsturiskajā atmiņā daudz spilgtāk iespiedušās 1941. un 1949. gada padomju režīma realizētās masveida deportācijas, kas traģiski skāra daudzu cilvēku likteņus. Pilnīgi pretējs Sibīrijas tēls urdīja latviešu prātus pirms pusotra gadsimta. Daudziem tā bija vieta, "kur piens un medus tek" – nepiepildīto cerību un sapņu zeme.

Krievijas impērijas īstenotā Sibīrijas kolonizācija 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā sniedza iespēju iegūt apsaimniekošanā brīvas zemes platības, tāpēc desmitiem tūkstoši Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņu iedzīvotāju pameta dzimto zemi un devās labprātīgā trimdā uz Sibīriju. Tādējādi Sibīrijā 4000–5000 km attālumā no Latvijas izveidojās daudzas latviešu kolonijas, kurās vismaz sākotnēji tika pārnests latviešiem ierastais saimniekošanas veids, organizēta kultūras dzīve, pārmantotas tradīcijas un valoda.

Timofejevka, Lejas Bulāna un Suhonoja (Sukinava) ir ciemi Sibīrijā, kuros latvieši dzīvo jau vairākās paaudzēs un kur vēl joprojām skan latviešu valoda. 2015. gadā no 27. maija līdz 12. jūnijam muzeja "Latvieši pasaulē" pārstāves Ieva Vītola un Brigita Tamuža un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Aigars Lielbārdis un Sandis Laime ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veica lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos. Izstādē "CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna, Suhonoja" apkopoti 2015. gada ekspedīcijas iespaidi un rezultāti, sniedzot ieskatu triju Sibīrijas latviešu ciemu dzīvē un vēsturē.

Lielākā daļa Sibīrijas latviešu ciemu šobrīd atrodas uz iznīcības robežas vai ir jau izzuduši, kas saistīts gan ar 20. gadsimta vidus vēstures notikumiem – kolektivizāciju, 1937./1938. gada represijām un Otro pasaules karu, gan ar mūsdienu demogrāfijas, asimilācijas un urbanizācijas procesiem. Neskatoties uz to, Timofejevkā, Lejas Bulānā un Suhonojā tika sastapti sirsnīgi cilvēki, dokumentētas nozīmīgas austrumu diasporas vēstures liecības un no paaudzes paaudzē mantoti latviešu stāsti, dziesmas un tradīcijas.

Izstādes "CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna, Suhonoja" veidotāji ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis") un muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē"

Māksliniece: Dita Pence

Pētījumi, teksti: Ieva Vītola, Brigita Tamuža, Aigars Lielbārdis, Sandis Laime

Foto: Uldis Briedis, Ruta Cibule, Sandis Laime, Ingvars Leitis, Aigars Lielbārdis, Vaira Strautniece, Brigita Tamuža, Ieva Vītola, no Viļa Kalniņa, Valentīnas Kalniņas, Alīdas Melbārdes, Zelmas Vilsones, Zentas Nazarovas, Ņinas Ivules, Taņas Peščerskas, Ņinas Nosirevas, Veras Ločas personīgajiem arhīviem

Video: Aigars Lielbārdis

Digitālais dizains: Jeremy Smedes

Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, AS "Latvijas valsts meži", Latgales reģiona attīstības aģentūra.

Pēdējo reizi labots: 08.05.2017 17:05:47