EN in English

Negriezi citiem rīkstes, lai pats netiktu pērts. (LFK 556, 8465)

Grāmatas no Augstkalnu ģimenes bibliotēkas

Rūta Augstkalne

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumu – valodniece Rūta Augstkalne krātuves lasītavai atdevusi vairāk nekā 90 folkloristikas nozarē nozīmīgas grāmatas. Daļa uzdāvināto publicējumu piederējuši viņas tēvam – ievērojamajam valodniekam Alvilam Augstkalnam (1907—1940). Laikā no 1927. līdz 1930. gadam, vēl būdams baltu filoloģijas students, Alvils Augstkalns strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur viņa pienākumos bija apvidvārdu vākšana un kārtošana. Līdzās dažādām izpētes tēmām valodniecībā (veclatviešu rakstu vēsture, dialektoloģijas un fonētikas jautājumi, lietuviešu valodas mācība) viņš recenzējis folkloristu publicējumus, kā arī pats nodevies folkloras pētījumiem: "Leišu dainu pantmērs" (Ceļi, 1931, 1, 17.–45. lpp.); "Leišu čūsku vārdi Latvijā" (Senatne un Māksla, 1940, 2, 41.–44. lpp.). Alvils Augstkalns bijis vēlāk izveidotās Valodas krātuves pirmais vadītājs (1936—1940).

Grāmatas gadu desmitiem rūpīgi glabātas Augstkalnu ģimenes bibliotēkā dažādās dzīvesvietās Rīgā. Tām papildu kultūrvēsturisku vērtību piešķir Alvila Augstkalna piezīmes. Piemēram, Pētera Šmita "Latviešu pasaku un teiku" sējumus (1925—1937, 1.—15. sēj.) un Izglītības ministrijas izdoto Krišjāņa Barona "Latvju dainu" izlasi (1920–1923, 1.–4. sēj.) viņš papildinājis ar zinātniskiem komentāriem, labojis drukas kļūdas, koriģējis izlokšņu pierakstus.

Sirsnīgs paldies Rūtai Augstkalnei no Latviešu folkloras krātuves!

Alvila Augstkalna labojumi

Foto: Rita Treija

Pēdējo reizi labots: 16.11.2017 14:00:16