EN in English

Laistuos kai sauleite Juoņu dīnys reitā. (LFK 509, 2016)

Folkloristei Elzai Kokarei – 100

Folkloriste Elza Kokare (13.10.1920.–5.08.2003.) dzimusi Barkavas pagasta Jaunzemniekos. Viņa pārstāv dzimtu, no kuras nākušas gan folkloras teicējas Agate Borozinska un Bārbala Kokare, kas 1930. gadā Emilim Melngailim dziedājušas Barkavas dziesmas, gan mūsdienu folkloras pētniece Dace Bula.

Pēc filoloģijas studijām Latvijas Valsts universitātē Elza Kokare darba mūžu veltījusi folkloristikai un pa daļai arī pedagoģijai. Kopš 1950. gada viņa strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtā, vēlāk Etnogrāfijas un folkloras, Valodas un literatūras institūtā. No 1953. līdz 1985. gadam viņa bijusi Latviešu folkloras krātuves – tolaik Folkloras sektora, Folkloras daļas – vadītāja. Elzas Kokares pārraudzībā 1979. gadā aizsākta akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" izdošana. Dziesmu kārtošana, rediģēšana un publicēšana ilgus gadus bijusi folkloristu saimes galvenais darbs. Tas bija laiks, kad folkloras pētnieku kolektīvs mita Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē un ik vasaru devās zinātniskajās folkloras ekspedīcijās uz dažādiem novadiem, papildinot fondus ar jauniem tradicionālās kultūras materiāliem.

Elzas Kokares pētnieciskās intereses saistījuši īsie folkloras žanri – sakāmvārdi un parunas. Filoloģijas zinātņu kandidātes grāds iegūts 1956. gadā, aizstāvot disertāciju "Darba tautas dzīves pieredzes vispārinājums latviešu pirmspadomju sakāmvārdos", savukārt 1980. gadā viņa ieguvusi filoloģijas zinātņu doktores grādu par pētījumu "Интернациональное и национальное в латышских пословицах и поговорках" (monogrāfija publicēta 1978. gadā). Elzas Kokares parēmiju pētījumi rodami grāmatās "Latviešu un lietuviešu sakāmvārdu paralēles" (1980), "Latviešu un vācu sakāmvārdu paralēles" (1988), zinātniskos rakstos latviešu un citās valodās. Salīdzinošā pētniecība folkloristei ļāvusi būt visai plašā saziņā ar starptautisko zinātnieku sabiedrību laikā, kad Latvijā valdīja padomju režīma diktētā intelektuālā noslēgtība. Elza Kokare pievērsusies arī mitoloģijas studijām, kurās ieinteresējusi jaunos folkloras pētniekus. Plaši izmantota ir viņas grāmata "Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē" (1999). Elza Kokare sastādījusi vairākas folkloras izlases. Viņas sakārtojumā izdoti tautasdziesmu, sakāmvārdu un parunu krājumi, kā arī – noslēdzot radošo darbu virkni – anekdošu izlase "Ar smaidu cauri gadsimtiem" (2001). (Pētnieces bibliogrāfija apkopota te.)

Elzas Kokares folkloras vākumā LFK [1878] ir daudzveidīgi materiāli no Līvānu, Barkavas, Rīgas un Ikšķiles apkārtnes, pavisam 222 vienības. Viņa vadījusi studentu pētnieciskos darbus, kas veltīti latviešu folkloras tēmām, un jauno folkloristu zinātniskos darbus. 2001. gada Elza Kokare saņēmusi Lielo folkloras gada balvu par mūža ieguldījumu.

Folkloriste apbedīta Rīgas Meža kapos.

Rita Grīnvalde

Pēdējo reizi labots: 14.10.2020 15:52:42