EN in English

Pieliec pats roku, tad darbs veiksies un būs maize. (LFK 1279, 2179)

Annai Bērzkalnei – 130

Anna Bērzkalne

Folkloriste Anna Bērzkalne dzimusi 1891. gada 15. janvārī Madonas apriņķa Vējavā. Tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929) akadēmisko izglītību folkloristikā guvusi Tartu Universitātē. Pirms tam mācījusies Ķeniņu ģimnāzijā Rīgā un studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos. Tērbatā profesora Valtera Andersona vadībā viņa izstrādājusi un 1942. gadā aizstāvējusi disertāciju "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Tās pirmveids un latviskās versijas", iegūstot filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā. Pētījumā izmantota vēsturiski ģeogrāfiskā metode, disertācijas teksts uzrakstīts angliski, taču atsevišķā grāmatā publicēts tā saīsināts tulkojums latviešu valodā (1942). Helsinkos starptautiskajā publicējumu sērijā "Folklore Fellows' Communications" izdots Annas Bērzkalnes "Latvju dainu" romanču tipu rādītājs vācu valodā (1938). Vairākus izdevumus piedzīvojusi populārā brošūra "Pamatjēdzieni par tautas dzeju" (1937, 1995), kas adresēta galvenokārt Latvijas skolēniem un sniedz pārskatu par galvenajiem folkloras veidiem un folkloristiku kā zinātņu nozari. Viņa publicējusi daudz rakstu presē, kuros skaidrojusi folkloras izpētes iespējas, iepazīstinājusi ar somu un igauņu folkloristi veikusi, kā arī pastāvīgi aicinājusi vākt tautas tradīcijas. Folkloristes maizes darbs bijis pedagoģes pienākumu pildīšana: no 1920. līdz 1944. gadam viņa bijusi latviešu valodas skolotāja Rīgas pilsētas 2. vidusskolā (ģimnāzijā), bet pēc Otrā pasaules kara (1945–1948) docējusi vairākus folkloras kursus Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Anna Bērzkalne mirusi 1956. gada 1. martā, apbedīta Rīgas Meža kapos.

Annas Bērzkalnes folkloras materiālu vākumi rodami LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Viņas kolekcijā LFK [49] ir folkloras pieraksti Bērzkalnes rokrakstā un mašīnraksta noraksti, pavisam 3041 vienība, lielākoties no Viesienas, kur bija viņas dzimtas mājas. Galvenā teicēja bijusi māte Ede Bērzkalne, no viņas pierakstīts vairāk nekā 1000 tautasdziesmu. Mātes repertuārs ar 577 folkloras vienībām veido arī atsevišķu kolekciju – LFK [21]. Savukārt kolekcijā LFK [1327] apkopoti Annas Bērzkalnes "bēdu puiša" pētījuma materiāli – 67 garās dziesmas "Līgo laiva uz ūdeņa" teksta varianti.

Folkloristes un skolotājas Annas Bērzkalnes nopelns ir arī plašā Bērnu dziesmu kolekcija – pēc īpašām jautājumu lapām skolēnu sakrāts 42 358 folkloras vienību krājums (1922–1930), kas drīzumā tiks digitalizēts. Tāpat viņa izveidojusi apjomīgo un žanriski daudzveidīgo Rīgas pilsētas 2. vidusskolas kolekciju LFK [17], kurā pavisam 31 311 vienības. Šī krājuma lielāko daļu veido folkloras teksti, kas pierakstīti no 1922. līdz 1944. gadam pēc skolotājas Bērzkalnes pamudinājuma.

Starpkaru periodā Anna Bērzkalne bija aktīvā saziņā ar folkloristikas profesionāļiem citās Eiropas valstīs. Par vērienīgajiem starptautiskās saziņas lokiem liecina korespondences krājums LU Akadēmiskajā bibliotēkā un lasāms Ritas Treijas monogrāfijā. Salīdzinošiem pētījumiem, kas tapa citās zemēs, Anna Bērzkalne nereti vāca, tulkoja un piesūtīja nepieciešamos latviešu folkloras materiālus. Pēc citzemju zinātnieku pieprasījuma tapušie vākumi papildinājuši LFK arhīvu. Piemēram, 1325. kolekciju veido 304 dažādu iesūtītāju pierakstīti garās dziesmas "Es stāv' uz augsta kalna" teksta varianti. Materiālu vākšana organizēta 1925. un 1926. gadā, atsaucoties Vācu tautasdziesmu arhīva Freiburgā dibinātāja un vadītāja Džona Meiera lūgumam, kurš tolaik strādāja pie Gugisbergas dziesmas "Ich stand auf hohem Berge" pētījuma.

Rita Grīnvalde

Foto: Anna Bērzkalne ap 1920. gadu. MNM 18219

Pēdējo reizi labots: 15.01.2021 13:32:12